Kā ātri iegūt vairāk naudu

Nākamajās sešās minūtēs, ko jūs veltīsiet, lai izlasītu šo rakstu, jūs iemācīsieties, kā nopelnīt vairāk naudas pēc vienas sarunas ar savu priekšnieku, kā samazināt katru no jūsu rēķiniem, un kā sākt pelnīt naudu ar papildus darbiem jau šogad. Tā mēs nonākam pie tā, kā optimizēt savu karjeru un darbu – vienkāršākais veids, kā ilglaicīgi iegūt vairāk naudas.

Mēs pievērsīsimies lielām uzvarām. Tas nozīmē skaidrus, pielietojamus padomus, kurus jūs varat sākt īstenot šodien. Tas nozīmē, ka mēs nenorādīsim jums:

  • Veikt tiešsaistes aptaujas par nelielu samaksu
  • Pārdot savus matus u.c., lai ātri iegūtu naudu
  • Atteikties no dzērieniem ārpus mājas vai izlaist pusdienas, lai ietaupītu naudu
  • nu economisiți bani

Ko var saukt par lielajām uzvarām? To stratēģiju veidus, kas jums parādīs, kā pelnīt naudu, nosakot jums ilgtermiņa panākumus. Bet ilgtermiņā tas nenozīmē “ar aizkavēšanos”. Jums ir jādomā ar vērienu. Mēs to risināsim divās vienlīdz svarīgās sadaļās.

1. daļa: Kā pelnīt naudu šajā nedēļā

Godīgiveidi, kā ātri nopelnīt vairāk naudas, lai septiņu dienu laikā nokļūtu virs ūdens. Piezīme: visiem šiem ir ilgstošas sekas.

2. daļa: Kā pelnīt naudu visai savai dzīvei

Ilgtermiņa stratēģijas, lai dramatiski palielinātu jūsu naudas summu.

1. daļa: Pārrunājiet savu algu

Tikai ar piecu minūšu sarunu jūs varat nopelnīt par tūkstošiem eiro vairāk, un, kas ir vēl labāk – ieguvumi palielinās gadu no gada. Tas ir pierādīts veids, kā nopelnīt vairāk naudas, izmantojot vienu sarunu. Būtībā tā ir ātrs nauda, kas – atšķirībā no aptauju veikšanas vai pārdodot savu ķermeni medicīniskiem pētījumiem – sniedz daudz naudas daudzu gadu garumā, kā arī nerada nevēlamas blakusparādības vai negatīvu attieksmi no apkārtējiem cilvēkiem. Pirmkārt, ja neesat labs savā darbā, pat pati labākā sarunu prasme nepalīdzēs. Sarunas par algu ir ne tikai labs stimuls, lai jūs strādātu grūtāk un kļūtu par labāko darbinieku, bet jūs arī gūstat daudz naudas no smagā darba. Fakts: veicot labu darbu darbā par aptuveni 10 reizēm paaugstina jūsu izredzes iegūt vairāk naudas. Bet, ja jūs veicat savu darbu tikai ar cerību, ka jūs darāt labu darbu, jūs tiksiet aizmirsts, kad būs laiks, kad citi darbinieki iegūst paaugstinājumu, un jūs nepelnīsiet vairāk. Tāpat kā lielie uzņēmumi mēģina iekļūt klientu galvās, labākie darbinieki izdomā tieši to, ko viņu priekšnieki vēlas, un attiecīgi optimizē savas stiprās puses. Sasaistiet visu, ko jūs darāt ar to, kas svarīgs jūsu priekšniekam un bieži atgādiniet viņam vai viņai. Tādā veidā cilvēki kļūst neaizstājami. Otrkārt, jūsu uzņēmums var jums pateikt, ka viņiem vienkārši nav pietiekami daudz naudas, lai jūs paaugstinātu. Tieciet cauri šai akmens sienai, izmantojot pārbaudītas tehnikas, kas darbojas.

2. daļa: Organizējiet rēķinus

Lieliskas ziņas par to, ka ir iespējams diskutēt ir tas, ka jūs varat to darīt ar praktiski katru pakalpojumu par kuru maksājat. Tas ietver fiksētās izmaksas, ko maksājat katru mēnesi:

  • Kredītkaršu likmes un maksas
  • Sporta zāle
  • Kabeļtelevīzijas maksa
  • Mobilā telefona sarunu maksa
  • Automašīnas apdrošināšana RO

Ar ātru tālruņa zvanu šīs izmaksas var samazināt, kas nozīmē vairāk naudas tieši kabatā.

Tā kā netīrs noslēpums ir tāds, ka lielākā daļa no šiem uzņēmumiem paļaujas uz tūkstošiem cilvēku, kas piekrīt noteiktam savu maksājumu procesam. Tāpēc jūsu kabeļtelevīzijas sniedzējs katru gadu palielina tarifus. Viņi zina, ka jūs pasūkstīsieties un turpināsiet savu dienu.

Karaosta

Karosta ir daļa no Liepājas, kas tik daudz izceļas no pārējās pilsētas, ka to var uzskatīt par atsevišķu teritoriju. Šī noslēpumainā militārā pilsēta, kas radusies Krievijas impērijas laikā un kalpoja šim mērķim visu Padomju laiku, ar savu atšķirīgo arhitektūru, īpašo vēsturi un apskates objektiem padara to par vietu, kuru noteikti ir vērts apmeklēt. Pēc 1994. gada un Latvijas neatkarības pasludināšanas, Padomju varas cilvēki aizbrauca no Karostas, atstājot daudzas tukšas mājas, kas drīzumā tika izpostītas, lai cilvēki varētu atkārtoti izmantot materiālus jaunām būvēm. Pašreizējais Karostas iedzīvotāju skaits sasniedz 7000 cilvēku, un tā vēsture padara to par vienu no visvairāk tūristu apmeklētajām vietām Kurzemē. Saistībā ar tās militāro vēsturi, Karosta atrodas tālu no centra un pats apgabals ir diezgan liels, tādēļ tūristi bieži vien, lai nokļūtu no viena apskates objekta līdz otram, izmanto velosipēdu. Lai no Liepājas pilsētas centra ērti nokļūtu Karostā, var izmantot autobusu un mikroautobusu līnijas, vai arī taksometru. Vidējais attālums ir 10 kilometri. Starp vietām, ko noteikti vēlēsieties apmeklēt, ja jums interesē arhitektūra, ir Liepājas cietoksnis (kas atrodas pa visu pilsētu, bet Karostā ir trīs no fortiem) un Krasta iela. Bet neskartās ēkas nav vienīgais Karostas šarms, un, ja jūs kādreiz esat prātojis, kā izskatās pilsēta pēc kara, tad Karosta ir vieta, kur doties, jo dažas tās daļas joprojām ir pamestas, kurā atrodas daudzas arhitektiski vērtīgas, bet neatjaunotas ēkas.

Karostas centrālajā daļā atrodas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, kas ir lielākais no četriem pareizticīgo dievnamiem valstī. Šī katedrāle ir ieskauta starp kontrastu veidojošām Padomju laika tipa ēkām. Okupācijas gados tā tika izmantota kā kinoteātris un armijas vīru sporta zāle. Kara laikā tā tika pamatīgi izpostīta un tās atjaunošanas darbi, lai atgūtu iepriekšējo krāšņumu, turpinās vēl šodien.

Ja jūs kādreiz esiet vēlējies uzzināt, kāda ir bijusi sajūta būt ieslodzītam okupācijas laikā, tad ir vērts apmeklēt cietumu, kas jums sniegs šādu iespēju. Karostas cietums, faktiskā tā laika ieslodzījumu vieta, kas tika slēgta kopš 1997. gada, ir atvērts tūristiem, kas meklē spēcīgas emocijas. Jums būs iespēja piedzīvot sajūtas, kas tiks pielīdzinātas īstam ieslodzījumam. Jūs pat varat palikt pa nakti, bet neuztraucieties, nākošajā dienā jūs tiksiet ārā. Droši vien… Bet jums vajadzētu paturēt prātā, ka cietuma dzīvesveids nav piemērots visiem, tāpēc sagatavojieties aukstām dušām, matračiem, kas sastāv no koka dēļiem un nedraudzīgajiem cietuma sargiem. Tāpat tas jums varētu ļaut izmēģināt cietuma ēdnīcas piedāvājumu, padomju stilā, ja jūs būsiet to nopelnījuši…

Daudzās vietās Karostas teritorijā vēl joprojām atrodas bijušie militārie objekti no Dānijas(DK) gan no cara, gan padomju okupācijas laikiem, to militārās teritorijas ar noliktavām, kas kalpoja kā munīciju un kodolieroču glabātuves un citas ēkas. Tāpat vērts apskatīt Kalpaka tiltu, kas ir pēdējais izgriežamais metāla konstrukciju tilts Latvijā.

Kad esat guvuši garīgu baudījumu, kā būtu ar kādu fizisko aktivitāti? Karosta ir vieta, kas piemērota tiem, kas ir sajūsmā par vindsērfingu, kas, iespējams, ir viena no populārākajām pilsētas aktivitātēm vai tas būtu jūrā vai ezerā. Tāpēc nevilcinieties pārāk ilgi un dodieties uz Katedrāles ielu, lai iznomātu nepieciešamo aprīkojumu Rietumkrasta vindsērfinga klubā!

Vai vēlaties iegādāties dažus suvenīrus no jūsu ceļojuma Karostā? Tad dodieties apskatīt šīs vietas mazo tirdziņu priekš padomju vēsmas dāvanām, kas dāvās jums brīnišķīgas emocijas.

Kā uzlabot savu darba tirgus vērtību

Ikviens cilvēks vēlas labu un labi apmaksātu darbu. Ideāls darbs būtu tāds, kurš pašam patīk, interesē, kā arī alga ir diezgan laba (alga nekad nevar būt pietiekami liela). Šādu darbu atrast ne vienmēr ir viegli, jo cilvēku intereses ir dažādas. Kādam varbūt sirdslieta ir tāda profesija, par kuru nekad nekāda 4 ciparu alga nebūs (Finland). Taču vienmēr var atrast balansu, jo arī ideālajā darbā vienmēr ir kādi mīnusi, un ne katru dienu cilvēki ar smaidu uz lūpām ierodas darbā. Laba darba atrašana ir viena no lielākajām prioritātēm lielākajai daļai cilvēku. Ja esi tikko pabeidzis vidusskolu un nekādas prakses vai darba pieredzes īsti nav, tad nevar arī cerēt uz kaut ko pārdabisku, t.i. ar milzīgu algu jau pašā sākumā. Katrs kaut kur sāk, un neviens nesāk ar to, ka ir direktors (ja vien nedibina pats savu uzņēmumu). Darbs veikalā vai kafejnīcā daudziem ir pirmā darba vieta, jo tur nevajag nekādas īpašās prasmes, turklāt visu iemāca uz vietas. Ilgi neviens šādā darbā palikt nevēlas, taču lai atrastu labāku darbu, pašam ir jāiegulda darbs. Lai pavairotu savas iespējas iegūt labu darbu, vajag visu laiku kaut ko mācīties un apgūt. Arī tad, ja studijas augstskolā nesaista, vienmēr var apmeklēt arī vienkāršus kursus. Šādi kursi vai studijas vienmēr būs labs ieraksts CV. Svarīgas gan ir arī zināšanas, ko iegūsti šajos kursos, ne tikai pliks papīrs par kursu beigšanu. Tie paši valodu kursi vienmēr ir liels bonuss – it īpaši, ja izvēlies kādu nestandarta valodu (jeb tādu, kuru ne katrs otrais pārzina). Jo vairāk iemācīsies, jo lielākas izredzes pārspēt savus konkurentus un iegūt vēlamo darbu. Tas gan nenozīmē, ka ir jāiet uz visiem kursiem pēc kārtas – jāizvēlas tas, kas tiešām interesē un patīk, vai arī kas nākotnē būs nepieciešams. Ja ir pabeigts bakalaurs, tad var sākt apdomāt maģistra studijas vai vēl kādu bakalauru. Taču zināšanas, protams, nav vienīgais, ar ko var palielināt savas izredzes iegūt darbu. Otra svarīgā lieta ir prakse un pieredze. Bieži dzirdam frāzi – kā lai iegūst pieredzi, ja darbā neņem bez pieredzes? Patiesībā nemaz tik traki nav. Grūti ir tad, ja negribi sākt no pašas apakšas, bet jau mēģini lekt uz kāda augstāka karjeras pakāpiena. Tāpēc izmanto iespēju arī gūt kādu praktisku pieredzi. Daudzās studiju programmās ir paredzēta prakse, tāpēc izmanto šo iespēju lietderīgi – izvēlies iet praksē kādā labā vietā vai uzņēmumā, kur iespējams nākotnē vēlies strādāt. Ja studiju programma neparedz praksi, tad tādu vari sameklēt pats, piemēram, vasarā, kad nav studijas. Nav arī pārāk labi mainīt darbu ļoti bieži, katrā darba vietā nostrādājot ļoti īsu brīdi (pikavippi ilman luottotietoja FI). Ja ir gadījies šāds variants (daudz darba vietas, katra pāris nedēļas vai mēnešus), tad labāk to visu CV neiekļaut. Vispār CV vajag iekļaut tikai to informāciju, kas attiecas vai ir saistīta ar vakanci, uz kuru piesakies – CV nav tāds princips, ka jo vairāk ierakstu, jo labāk. Ja meklē kādu darbu, kur strādāt, piemēram, studiju laikā, tad centies atrast tādu, kur ne tikai varēs kaut ko iemācīties, bet kas arī labi izskatīsies uz papīra. Piemēram, sekretāre Latvenergo izskatīsies labāk, nekā kasiere Rimi. Dažreiz arī tas ir svarīgi, jo CV ir pirmais, ko darba devējs redz.

Koncertzāle “Lielais Dzintars”

Liepāja ir pazīstama kā Latvijas mūzikas galvaspilsēta. Ar tās īpašo muzikālo vēsturi, Liepāja spējusi veiksmīgi piesaistīt tūristus no visas Latvijas. Dažus gadus atpakaļ pilsētas muzikālajai bagātībai klāt tika pievienota mūsdienu vērtība- koncertzāle. Tā atrodas Radio ielā 8, kuras projektu izstrādājis Austrijas arhitekts Folkers Ginke. Koncertzāles arhitektūras koncepcija balstās uz Liepājas simbolu – dzintaru.

Lielais Liepājas koncertzāles sapnis ir pastāvējis jau vairāk kā gadsimtu. Jau 19. gadsimta beigās, Liepājas pilsētas dome nolēma par labu koncerta nama izveidošanai un sāka piesaistīt naudu. Ēkas arhitektūras ideja radās 2003. gadā, kad Austrijas arhitekta Folka Gineka darbs uzvarēja starptautiskajā projektu konkursā. 2015. gadā šis sapnis beidzot piepildījās ar jauno koncertzāli “Lielais Dzintars”, kas ir reģionāla centra kultūras pasākumu un notikumu vieta, kā arī rezidence Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Emīla Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai. Tās organizētājs un programmu veidotājs ir SIA “Lielais Dzintars”. Tūristu plūsmas palielināšanās, pakalpojumu nozares attīstība, reģionāla un starptautiska atzīšana, piesaistot jaunus iedzīvotājus no citām vietām Latvijā, ir papildu priekšrocības daudzfunkcionālā centra ieguldījumam kultūras dzīvei Liepājā.

“Lielais Dzintars” durvis apmeklētājiem vēra vaļā oktobrī, kad sākās vairāk nekā divus mēnešus ilga atklāšanas ceremonija līdz gada gada beigām, pakāpeniski atverot Kamerzāli, Eksperimentālo skatuvi un noslēgumā Lielo zāli. Plašajā astoņu stāvu ēkā ar vairāk nekā 14 000 kvadrātmetru platību atrodas trīs koncertzāles- Lielā zāle ar 1010 skatītāju sēdvietām, 200 sēdvietu Kamerzāle un Eksperimentāla skatuve ar 150 vietām, kurus papildina citas Civita Nova sabiedrisko pasākumu telpas, kas ir piemērotas mākslinieciski vērtīgiem kultūras pasākumiem, konferencēm un korporatīvajiem notikumiem, kā arī kafejnīca un restorāns. 2017. gadā Liepājas koncertzālē notika 208 mūzikas, mākslas un korporatīvie pasākumi. Divu gadu laikā tajā ir pabijuši gandrīz pusmiljons apmeklētāju.

Lai nodrošinātu teicamu skaņas kvalitāti, akustiskās pārbaudes ir veikuši koncertzāles akustikas dizaineri, kas ir vieni no pasaules līderiem savā jomā – kompānija “Müller-BBM” (Vācija) profesora Karlheinza Millera vadībā. Īpašs uzsvars tiek likts uz zālē iekļautajiem akustiskajiem aizkariem, kas ļauj tos pielāgot dažādu mūzikas žanru skaņai ar augstu kvalitāti un skaņas reverberācijas mērījumu rezultātiem. Kā skaidro akustiķi, tie norāda uz siltu un mērenu skaņas plūsmu, salīdzinājumā ar lielāko daļu koncertzāļu, kas ļauj kvalitatīvi dzirdēt katra atsevišķa instrumenta skaņu. “Müller-BBM” ir izstrādājusi akustiskus risinājumus teātriem un koncertzālēm Ņujorkā, Pekinā, Sanktpēterburgā, Venēcijā, Romā un citās kultūras galvaspilsētās visā pasaulē.

Koncertzāles informācijas centrā apmeklētāji var iegādāties biļetes uz pasākumiem, saņemt informāciju par Liepājas pilsētu un koncertzāli, iegādāties grāmatas un suvenīrus, kas saistīti ar arhitektūru, mākslu un kultūru, kā arī pieteikties ekskursijām uz koncertzāli. Grupas ir aicinātas izpētīt koncertzāli ar gida palīdzību.

Balvas

2016. gads bija laiks, kad Liepājas pilsētas koncertzāles celtniecības projekts ieguva vairākus starptautiskus un nacionālus arhitektūras apbalvojumus. Ieskaitot “Architizer A + balvu 2016” kategorijā “Kultūras centrs / teātris”, “Globālo arhitektūras apbalvojumu 2016” (Čikāga, ASV) kategorijā “Labākais jaunais arhitektūras projekts”, otro augstāko Latvijas arhitektūras apbalvojumu- Sudraba ananāsu , tāpat kā atzinības tādās ceremonijās kā “Latvijas būvniecības balva 2015” un “Gada labākā būve Latvijā 2015”. Ņujorkā tā izpelnījās “Amerikas arhitektūras balvas”, kas godina izcilu pasaules arhitektūru, atzinību. Dažas dienas vēlāk, 28.oktobrī Itālijā, Romā “Eiropa betona ražotāju balvas” ceremonijā Liepājas koncertzāle saņēma otro balvu līdzās Holandes un Īrijas valstu publiskajiem celtniecības projektiem.

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle

Ja ceļojot uz Liepāju domājat apciemot arī Karostu, tad viena no galvenajām vietām, kuru jūs noteikti nevēlaties palaist garām, ir Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle. Tas ir valsts lielākais pareizticīgo dievnams. Katrā Latvijas novadā atrodas viena pareizticīgo katedrāle un Kurzemes reģionam tā ir Jūras katedrāle. Vai zinājāt, ka Padomju laikos tā kalpoja kā kino un pat sporta zāle? Ieskatīsimies šīs unikālās baznīcas vēsturē mazliet sīkāk!

Oriģinālajā kirilica nosaukumā “Свято-Николаевский морской собор”, katedrāles celtniecība sākās 1901. gadā Krievijas cara Nikolaja II laikā. Katedrāles celtniecība notika pateicoties Krievijas jūras militārajiem spēkiem. Tā realizēšanai tika vākti arī ziedojumi. Galvenais ziedotājs bija imperators Nikolajs II ar saviem ģimenes locekļiem. Lai pabeigtu ēku, kurai par iedvesmu kalpoja 17. gs. tradicionālajais krievu baznīcu stils, vajadzēja divus gadus, un tās struktūra tika veidota no četriem kupoliem ap vienu lielo centrālo kupolu, kas prezentēja Kristu un evaņģēlistus. To var viegli izskaidrot, jo Baznīcas arhitekts un celtniecības darbu vadītājs bija neviens cits kā Vasilijs Kosjakovs, kas ir slavens ar neo-krievu baznīcu arhitektūru. Baznīca sākotnēji bija domāta karavīriem un kuģotājiem, kuri dzīvoja Aleksandra III ostā, Libāvas daļā, kuru drīz vien dēvēs par Liepāju, līdz ar to tā ir saistīta ar jūrnieku patronesi, brīnumdari svēto Nikolaju.

Apbrīnojamās mozaīkas ir V. Frolova darbs, savukārt, koka skulptūras ir veidotas pēc P. Abosimova dizaina. Attiecībā uz gleznojumiem, labo un centrālo baznīcas fresku daļu izstrādāja F. Railjāns, savukārt kreisās puses altāra vietas izveidoja M. Vasiļjevs. Katedrāles sienas veidotas no sarkaniem ķieģeļiem un to apdarei izmantoti dzeltenie ķieģeli, kas veido interesantus ornamentus, padarot dievnamu diezgan krāšņu.

Viens no interesantiem faktiem, kuru ir vērts pieminēt saistībā ar baznīcas arhitektūru, ir tas, ka tā nesatur atbalsta kolonnas, pateicoties unikālam cementa liešanas veidam, kas ir ļāvis šim arhitektūras šedevram saglabāt stabilitāti. Tā vietā, lai izmantotu kolonnas, svaru balsta baznīcas sienas, ko nostiprina četras arkas formas velves. Ēkas augstums ir vairāk nekā piecdesmit metri un tās kontūras tiek pielīdzinātas kuģim. Tajā atrodas trīs altāri.

Pirmā pasaules kara satricinājumā vairākas katedrāles daļas tika nogādātas atpakaļ uz Krieviju to saglabāšanai, tostarp zvanus un dažas ikonas, bet pārējo bija nozaguši vācieši pēc iebrukuma Latvijā. Vērmahts baznīcā uzstādīja pretraķešu aizsardzības vietu, izmantojot zvanu metālu ieroču izveidei.

Pēc neatkarības pasludināšanas un pievēršanās Luterāņu ticībai, baznīcu izmantoja Latvijas Jūras kara flote un tā palika par pielūgsmes vietu līdz laikam, kad Latviju okupēja Padomju spēki 1944. gadā. Cara monarhijas un pareizticīgo baznīcas simbols bija nevēlams komunistu doktorīnai, kas viegli atrada veidu, kā to pārveidot citiem mērķiem. Kad Karaostas apgabals tika pārvērsts par slepenu padomju teritoriju, šī vieta kļuva aizliegta un katedrāle ātri tika pārveidota par sporta zāli un kinozāli, lai gan tās arhitektūra nebija piemērota kvalitatīvai kinofilmu skaņai. Lai uzlabotu filmu atskaņošanas kvalitāti, tika aizbetonēta tās centrālā kupola daļa.

1991. gadā atbrīvojoties no padomju okupācijas, latvieši beidzot varēja atgūt šo katedrāli caur Latvijas pareizticīgo baznīcu, kas tajā pašā gadā tika atvērta apmeklētājiem, kad tajā notika pirmais dievkalpojums decembra beigās. Tā kā baznīca vēstures gaitā ir cietusi pateicoties tās nelabvēlīgiem saimniekiem, tās pašreizējais stāvoklis neatspoguļo pagātnes krāšņumu. Baznīca joprojām tiek atjaunota līdz mūsdienām.

Spoku koks

Spoku koks Jūrmalas parkā pie slavenā koncertdārza “Pūt, vējiņi” ir apjomīgs vides objekts, kas veltīts rokgrupai “Līvi”, kas ir izaugusi un nostiprinājusi savu nacionālo pārliecību vairākās paaudzēs visā Latvijā. Grupa tika dibināta Liepājā 1976. gadā. To dibināja Ēriks Ķiģelis un Juris Pavītols, ātri iekarojot mūzikas fanu sirdis un prātus visā nācijā. “Līvi” ir vienīgā rokgrupa Baltijā, kurai par godu ir uzcelts piemineklis. Metāla konstrukciju izgatavoja Liepājas metālmākslinieks Reinis Kuncītis, tā idejas autore bija Mārtiņa Freimaņa fonda pārstāve Maija Kalniņa, bet līdzekļi tam tika savākti pateicoties Liepājas pilsētas domes atbalstam un grupas mīļotāju ziedojumiem. Spoku koka atklāšana notika 2014. gada 29. augustā ar lielkoncertu “Nezāles neiznīkst“, kā ieņēmumi tika ziedoti pieminekļa izveidei. Tā kopējās izmaksas bija 50 tūkstoši eiro.

Nosaukumam par iedvesmu kalpojis  Jāņa Groduma un Aivara Neibartes “Līviskā ziņģe” teksts “Līvs – tas ir spoku koks”. Tas simbolizē izaugsmi un attīstību, tam ir saknes un zari, kas tiecas pēc debesīm. “Spoku koks” apvieno līvu leģendu ar pašreizējo un mūžīgo dzīvi debesīs, kur jau ir vairāki grupas dalībnieki.

Kokā ir atrodami pieci mūzikas instrument apveidi, bet uz tā saknēm redzami zudušo  grupas “Līvi” dalībnieku vārdi, tostarp Jānis Grodums, kura nāve 2010. gadā bija grupas beigu sākuma periods. Teritorija ap koku ir uzstādīta ar Liepājas pilsētas baltā bruģa segumu, uz kura ir redzami dziesmu nosaukumi. No otras puses, sēžot uz soliem, kuri izskatās kā ģitāras grifi, var atskaņot “Līvus”, nospiežot pogu. Šī piemiņas un pulcēšanās vieta ir izveidota, lai cilvēkiem atsauktu atmiņā leģendāro rokgrupu, ar kuru ir uzaugušas paaudzes. Īpaši skaists koks kļūst vakara stundās, kad gaisma spēlējas tā zaros. Piemineklis ir vairāk kā sešus metrus augsts un to veido ap četri tūkstoši stienīšu no metāla, kas veido aptuveni divu tonnu masu. Tā tapšanai bija nepieciešams pusotrs mēnesis. Pirms pieminekļa uzstādīšanas, ikviens varēja balsot par savām mīļākajām “Līvu” dziesmām, piedaloties SMS balsošanā.

Grupas Līvi vēsture

Grupa tika izveidota Liepājas pilsētā, pateicoties diviem talantīgiem mūziķiem- Ērikam Ķigelim un Jurim Pavītolam. Sākotnējās grupas versijas klāstā kļuva populāra dziesma”Vairogi”. Pēc Ērika Ķiģeļa nāves 1985. gadā, viņa vietu ieņēma Ainars Virga, lai gan tas bija laiks, kad grupu pameta vēl divi tās dalībnieki un klīda baumas par “Līvu” izjukšanu. 1986. gads bija pirmais gads, kad grupa izcīnīja pirmo vietu valsts mērogā, kas notika uzvarot “Mikrofona” aptaujas noslēguma pasākumā ar dziesmu “Dzimtā valoda”. Tajā pašā gadā “Līvi” tika apbalvoti ar skatītāju simpātijas godalgu Liepājas Dzintara pasākumā.  Savukārt, 1987. gadā bundzinieka Vilņa Krieviņa vietā nāca Ainara Virgas brālis Dainis Virga, kurš mira 2003. Gadā, un viņa vietā atgriezās Vilnis Krieviņš. Pastāvēšanas laikā grupai ir bijuši trīs vadošie solisti un trīs sastāvi, 21 grupas sastāva biedrs.

Grupa izdevusi septiņus studijas albumus- Aprīļa pilieni (1985) Iedomu pilsēta (1986), Līvi (1988), K.M.K.V.P. (1996), Viva (1998), 2001 (2000), Pāri visam (2004).

Tāoat arī divus koncertierakstus 1994. gadā un 8 dziesmu izlases- Karogi (1994), 20 gadu jubilejas izdevums (1996), Bailes par ziņģēm (1997), Līvi Zelts I (2002), Dziesmu izlase 1995-2005 (2005), Iedomu pilsēta/Aprīļa pilieni (2006), Kurzemei – saules ceļš + Līvi dzīvi (2006), Nezāles neiznīkst (2010).

Dodoties uz pludmali no Peldu ielas un jūs  nepalaidīsiet garām šo skaisto arhitektūras veidojumu!

Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca

Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca ir unikāla un tai ir īpaša vieta Latvijas arhitektūras vēsturē. Tā ir vēsturiska kultūras ēka un luterāņu baznīca, kas atrodas Lielā ielā 9. Katedrāles pamats tika uzcelts 1742. gadā. Tā tika būvēta Liepājas vācu draudzei. Katedrāle tika iesvētīta jau 1758. gadā, bet celtniecība tika pilnībā pabeigta tikai simts gadus vēlāk- 1866. gadā, kad saskaņā ar sākotnējo projektu tornim tika uzbūvēti vēl papildus divi stāvi. Gan latvieši, gan vācieši ziedoja līdzekļus baznīcas celtniecībai. Baznīcas interjera un ārējā arhitektūra ir veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. Dominējošā ir barokam raksturīgā dekoratīvā izcelšanās un mākslinieciskums, tai skaitā gaismas un ēnu kontrasti. Savukārt baznīcas iekšējo apdari vairāk ataino rokoko stils ar sarežģītiem rotājumiem, kas raksturo arī rokoko stila gliemežnīcu un koraļļu motīvus, padarot interjeru izsmalcinātu un ar luksusa noskaņu. Izveidotā ēka atbilst tā laika Ziemeļeiropas arhitektūras līmenim. Tajā atrodas 13 metrus augsts altāris, biktsols, katedrāle un katedrāles iekšpusē otrajā stāvā ir Kurzemes hercogistes loža. Šeit rokoko stila priekšmeti ir bagātīgi dekorēti ar kokgriezumiem un zeltu. Baznīcā ir vairāk nekā 30 atsevišķas nacionālās mākslas vienības. Tajā arī atrodas plāksne par piemiņu somu jēgriem, kuri 1918. gadā solīja uzticību Somijas likumīgajai valdībai.

Tā kā sākotnēji tā bija vācu baznīca, šī katedrāle Latvijā ir īpaša ar to, ka arī mūsdienās katru mēnesi dievkalpojumi norisinās vācu valodā un vasaras periodā vēl biežāk, kad tajā ierodas viesmācītāji.

Katedrāle ir īpaši ievērojama ar tās ērģelēm, kas ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē. 1779. gadā tās uzbūvēja ērģeļu speciālists Heinrihs Andreas Konciuss un sākotnēji tām bija 38 reģistra orgāni. 1885. gadā notika ērģeļu pārbūve un tās tika paplašinātas līdz 131 reģistram. Šajā laikā Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeles kļuva par lielākajām pasaulē. Mūzikas instruments saglabāja šo titulu līdz 1912. gadam, kad tās pārspēja Hamburgas ērģeles. Kopš tā laika Liepājas baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kas saglabājušas savu sākotnējo izskatu un nav pārbūvētas, ar vairāk nekā 7000 stabulēm un pēdējās, kurās vēl šodien izmanto Konciusa veidotās stabules.

Šodien Svētās Trīsvienības baznīca kalpo ne tikai sakrālām funkcijām, bet tajā norisinās arī Liepājā nozīmīgi kultūras pasākumi– tajā var baudīt ērģeļmūzikas koncertus un jau par tradīciju kļuvušo ērģeļmūzikas festivālu, kas notiek katru septembri un citus, dažādus pasākumus. Interesentiem piesakoties iepriekš ir iespējams vērot ērģeļu paraugdemonstrējumus.

2012.gadā tika pabeigts projekts “Sv. Trīsvienības katedrāles celtniecības struktūras stiprināšana un Liepājas Svētās Trīsvienības sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana”. Tā ietvaros tika veikti vairāki nozīmīgi pasākumi, lai saglabātu un atjaunotu katedrāli – pamatnes stiprināšana, jumta renovācija un vides pieejamības risinājumi. Projekta noslēgumā tika izveidoti vides pieejamības risinājumi, kurā tika izveidoti un novietoti 2 pandusi katedrālē, tādējādi atvieglojot piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem pie galvenās ieejas un altāra. Pie baznīcas galvenās ieejas ir uzstādītas Braila plāksnes ar baznīcas siluetu un objekta aprakstu. Kopš tā laika ir pieejams arī bērnu rotaļu stūrītis. Šie šķietami mazie darbi ir bijušo ļoti nozīmīgi, jo tie ievērojami palielināja katedrāles pieejamību visiem cilvēkiem, arī ar īpašām vajadzībām. Tagad tā vēl vairāk pilda savu uzdevumu Liepājas pilsētā. Bērnu stūrītis ir kļuvis par piesaistošu vietu vecākiem ar bērniem, kas tiek regulāri apdzīvots gan dievkalpojumu, koncertu gan katedrāles ikdienas laikā. Kā arī informācijas plāksne, kas piesaista garāmgājējus, kuri vēlas apskatīt taktilā veidoto katedrāles siluetu.

Izmantojiet iespēju uzkāpt katedrāles tornī, no kurienes varat baudīt lielisko Liepājas panorāmu ar skatu uz jūru!

Liepājas promenāde

Nosaukums nāk no franču valodas vārda “promenade” un nozīmē pastaigu vai pastaigu takas ar dekoratīviem elementiem. Šī reiz bija slēgta teritorija. Tagad tā ir pārvērsta par jauku pārgājienu vietu. Promenādes izveidošanas ideja ir saistīta ar faktu, ka Liepājā, kas ir ostas pilsēta, cilvēkiem nebija daudz iespēju redzēt kuģus.

Tajā atrodas gan gājēju celiņš, gan laipas, no kura paveras skats uz ostas piestātnēm ar laivām, jahtām, gan strūklaka, kas līdzinās jūras vilnim, stiepdamies no Tirdzniecības kanāla krastiem. Promenādē atrodas arī taktiāla karte, kurā ir redzama osta un apkārtējās ēkas. Dienas tumšajā laikā šī vieta ir aprīkota ar krāsainām gaismām, dodot iespēju izbaudīt romantiskus vakarus vai jaukas ģimenes pastaigas.

Pirms vairākiem gadiem, Liepājas pilsētas pašvaldība atvēra pirmās divas šķērsielas ceļā uz Ostmalu, kas bija slēgta teritorija okupācijas laikā. Pašlaik promenāde stiepjas vien 200 metru garumā, kas ir apmēram trešdaļa no paredzētās zonas, bet par spīti tam tā ir kļuvusi par vienu no populārākajiem pilsētas tūristu apskates vietām. Drīzumā ir paredzēts atklāt promenādi garākā posmā – no Radio ielas līdz Loču tornim.

Atskatoties nesenā pagātnē, ir iespējams noteikt promenādes attīstības posmus. 2001.gadā Vecajā Ostmalā tika atvērta Radio iela. 2002. gadā sākās promenādes pirmā posma būvniecība pēc “Arhis” projekta. 2004. gadā tika atklāta Olgas Šilovas un Roberta Riekstiņa skulptūra “Dzintara pulkstenis”, kurā tika izmantoti aptuveni 50 litri dzintara gabalu, ko kopīgiem spēkiem bija saziedojuši pilsētas iedzīvotāji. 2004. gada beigās labāko Latvijas arhitektūras darbu balvu “Ainava, dārzs, labiekārtošana, vides dizains” ieguva Vecā Ostmala un “Dzintara pulkstenis”, par spīti kritiķu negatīvajām atsauksmēm un skeptisko noskaņu.

Promenādes skats uz ostas piestātnēm ir droši liekams uz pastkartēm. Ostas promenādes dekorācija “Dzintara pulkstenis” Liepājas pilsētā simboliski skaita lieliski pavadītu laiku. Šis mākslinieciskais veidojums ir apmēram četrus metrus augsts to veido aptuveni 50 litru dzintara gabaliņu, un tas ir izgatavots no cinkota tērauda un rūdīta stikla. Projekta metaforiskā simbolika ir kodēta objekta praktiskajā uzdevumā – izstādīt, aizsargāt, saglabāt un cienīt katru dzintara gabalu, ko daudzi cilvēki ziedoja savai pilsētai. Pulksteņa autore ir Ventspilī dzimusī tēlniece Olga Šilova. Māksliniece 1991.g. ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu. Ieguvusi Humanitāro zinātņu maģistra grādu vizuāli plastiskajā mākslā.

Vakaros un naktī apmeklējot promenādi, pamanīsiet, ka šeit ir aktīva naktsdzīve. Promenādes malā atrodas dažādas iestādes, kurās var labi pavadīt brīvo laiku. Tās garumā ir krogi, veikali, galerijas un klubi. Viena no ievērojamākajām atpūtas vietām ir Fontaine Palace mūzikas klubs, kas ir viens no Latvijas vadošajiem klubiem. Tajā ir 2 stāvi ar platību, kas piemērota līdz pat 650 cilvēkiem un tas ir atvērts visu diennakti 7 dienas nedēļā visa gada garumā. Klubā, kas atrodas pilsētas centrā gar kanāla malu, gandrīz katru vakaru var baudīt dzīvo mūziku, un šajā vecajā noliktavā viesojas grupas no visas pasaules .

Promenāde ietver divas iespaidīgas viesnīcu celtnes: viesnīcu Fontaine Royal, kas ir uzbūvēta atjaunotā padomju laika ēkā, kuras interjerā mijas Ēģiptes zelta greznība ar aukstu un drūmu Padomju laika betonu, un 5 zvaigžņu dizaina Promenade viesnīca, kas tika izveidota, atjaunojot veco ostas smaili. Promenade viesnīcas vestibilā ir ļoti jauka mākslas galerija, kuru ir noteikti vērts ikvienam apmeklēt. Promenade viesnīca piedāvā dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas, tostarp ūdens slēpošanu un makšķerēšanu. Apmeklētāji var izmantot viesnīcas trenažieru zāli.

Liepājas pludmale un Jūrmalas parks

Tūristus Liepājā visvairāk piesaista gaisīgo un smalko, balto smilšu pludmale. Liepājas pludmale atrodas pašā pilsētā, tikai īsa gājiena attālumā no pilsētas centra. Neskarta daba, smalko smilšu pludmales kilometri, atsvaidzinošs gaiss un plašās Baltijas jūras viļņi. Šī noteikti ir vieta, kuru vērts apmeklēt dodoties vienā no saviem Latvijas ceļojumiem.

Kad vasaras periodā ārā spīd spoža saule, ir grēks neapmeklēt Liepājas skaisto balto smilšu pludmali, kas ir oficiāla Zilā karoga pludmale. Pludmales josla ir aptuveni 50 līdz 80 metrus platumā, tā sniedzas apmēram 8 kilometru garumā. 2000. gadā tā saņēma Zilā karoga sertifikātu. Šis marķējums norāda uz to, ka pludmale ir patiešām laba un droša peldēšanai. Zilais karogs ir pacelts Liepājas pludmalē sākot ar 2001. gada vasaru. Šo apstiprinājumu piešķir tām pludmalēm, kuras veiksmīgi pilda 29 kritērijus, kas saistīti ar ūdens kvalitāti, pludmales zonas kvalitāti, drošības kritērijiem, pakalpojumiem, vides izglītības aktivitātēm un informācijas iespējām. Tas nozīmē, ka tajā atrodas stacijas un par jūsu drošību gādās glābēji. Pludmale ir aprīkota ar tualetēm, kā arī dažiem lieliskiem pludmales bāriem, kas piedāvā augļu kokteiļus, saldējumu un uzkodas. Pozitīvs aspekts esot šajā pludmalē ir tas, ka tā ir reti pārpildīta. Vakarā, naktī vai agrā rītā, vai ziemas periodā ir iespēja baudīt intīmu atmosfēru esot vieniem pašiem lieliskā apkārtnē, kas stiepjas tik tālu, cik vien ļauj acis. Pludmale ir arī iecienīta vieta priekš kaitborda un vindsērfinga, kurā ik pa laikam notiek pasaules vai Eiropas čempionātu posmi šajos sporta veidos.

Šī ir pirmā Latvijas pludmale, kas piemērota cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem, tajā ir peldbaseins, kas aprīkots ar audio robotprogrammām un piemērotiem sanitārājajiem moduļiem priekš cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem.

Jau no 19. gadsimta pludmale ir pazīstama kā populāra peldēšanās vieta, kad tur viesojās krievu cars ar savu ģimeni un galma pārstāvjiem. Šeit ir skaistas smalkas un baltas smiltis, kuras apbrīno cilvēki, kas ir pabijuši daudzos kūrortos pasaulē. Pēc tam, kad norimušas vētras, Liepājas pludmalē bieži var atrast dažāda izmēra dzintara gabalus, kas tiek izskaloti gar krastu ar gliemežnīcām un aļģēm. Cilvēkiem ir jābūt uzmanīgiem, jo starp šiem izskalojumiem var būt okupācijas armijas atstātās pēdas- uzliesmojoši fosfora gabali, starp kuriem ir sarežģīti redzēt atsķirību no īstā dzintara.
Pirmo reizi fosfora gabali valsts rietumu pludmalē parādījās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad Padomju militārpersonas uzspridzināja fosfora bumbas tuvumā pie Papes un tādējādi apkārtējā vidē- smiltīs un jūrā- nonāca apmēram 3 tonnas fosfora. Fosfora plūsma no Papes krasta tiek nogādāta Liepājā, un nav iespējams prognozēt, kurā brīdī tā tiks kārtējo reizi izskalota krastā.

Blakus pludmales teritorijai atrodas parks- Jūrmalas parks. Tas ir 3 kilometrus garš un aizņem aptuveni 70 ha, kurā atrodas vairāk nekā simts dažādu koku un krūmu šķirnes. Liepājas Jūrmalas parka viesi var baudīt daudz dažādas izklaides. Šodien Jūrmalas parks ir jauka pastaiga vieta, kura teritorijā atrodas stadions, tenisa korts, vēsturiskā koncertzāle “Pūt, vējiņi!”, kurā norisinās daudz mūzikas festivālu un koncertu, vasaras kafejnīcas, mini golfa laukums. Apmeklētāji var apskatīt tādus vides dizaina objektus kā jūgendstila strūklaku, pieminekli par godu zvejniekiem un jūrniekiem un Latvijas lielākās bungas. Tajā ir izvietotas arī taktilās kartes. Gandrīz katra ēka šeit ir ievērības cienīga. Viena no lepnākajām jūgendstila savrupmājām ir Krievijas ģenerālkonsulāts Liepu ielā.

Liepājas muzejs

Muzeji aicina mūs redzēt, mācīties un pieredzēt. Došanās uz vietējo vēstures muzeju var būt izklaidējošs un izglītojošs veids, kā pavadīt dienu. Ja vēlaties uzzināt par Liepājas pilsētas un apkārtnes vēsturi, tad īstā vieta, kur doties ir Liepājas muzejs.

Liepājas muzejs ir viens no ievērojamākajiem un lielākajiem novadu muzejiem valstī, kas ir nozīmīgs nacionālais kultūras mantojuma nēsātājs un izplatītājs. Pirmais aicinājums ziedot muzejam notika jau 1910. gadā, kad „Libauscher Zeitung” avīzē tika publicēts lūgums ziedot senlietas muzejam, lai saglabātu pilsētas vēsturi. Tā autors bija vēsturnieks un skolotājs Aleksandrs Vēgners. Pirms aicinājuma publicēšanas viņš par saviem līdzekļiem jau bija ieguvis īpašumā tautastērpus priekš muzeja, apstaigājot tuvējo pilsētas teritoriju. Tas atzīmē Dienvidkurzemes tautastērpu kolekcijas vākšanas sākumu. Kad pēc gada vācu pilsonība izveido Liepājas Senatnes biedrību, Vēgners tiek iecelts par biedrības pirmo priekšsēdētāju, ilgu laiku veicot vietējo vēstures liecību ziedojumu rosināšanas. Par iegūtajiem ziedojumiem muzejam viņš pastāvīgi informēja pilsētas iedzīvotājus ar avīžu starpniecību. Liepājas muzejs tika atvērts 1924. gada 30. novembrī. Kurzemes muzeja biedrībai bija jāapkopo visi tie krājumi, kurus bija savākušas vairākas atsevišķas pilsētas biedrības. Pēc laika tas tiek īstenots, un dienā, kad muzejs tika atvērts, vienā ēkā atradās krājumi no Liepājas Latviešu mākslas veicināšanas biedrības, skolotāju arodbiedrības, Liepājas Senatnes biedrības, un Kurzemes muzeja biedrības. Pēc laika kļuva skaidrs, ka stabilākā no vairākām muzejā esošajām biedrībām ir Kurzemes muzeja biedrība. 1935. gadā muzejs no savas sākotnējās mājas pārcēlās uz Jāņa Čakstes laukumu līdz tā pašreizējai atrašanās vietai Kūrmājas prospekta ēkā, kas tika celta 1900.-1901. gadā. Tagad tas atrodas vienā no skaistākajām 20. gadsimta ēkām Liepājā, ko uzbūvēja arhitekts Pauls Maks Bertči pēc Ernstas fon Ine skices. 1937. gadā pēc paveiktajiem remontdarbiem pilsētas muzejs vēra vaļā durvis tā apmeklētājiem. Divus gadus vēlāk muzejs no Kurzemes muzeja biedrības uzraudzības tika nodots pilsētas pašvaldības pārziņā.

Muzejā ir vairāk nekā 100 000 priekšmetu, bet tā telpās esošie 1500 eksponāti atklāj pilsētas un Dienvidu Kurzemes pagātni no akmens laikmeta līdz 20. gadsimta sākumam: tās seno vēsturi ar unikāliem arheoloģiskiem objektiem, Liepājas viduslaiku vēsturi, 19.-20. gadsimta laikmetīgās zīmes, Dienvidu Kurzemes etnogrāfiju cilvēka dzīves kontekstā, kā arī displejs, kas attēlo kokltēlnieka Mihaela Pankoka dzīves gājumu un mākslinieciskās izpausmes veidu. Šeit atrodas viena no lielākajām izstāžu zālēm pilsētā, kur periodiski notiek jaunas mākslas izstādes. Kopumā muzejs ietver divas izstāžu zāles.
.
Pirmajā stāvā redzami akmens un bronzas laikmeta artefakti, kas atklāti vietējos arheoloģiskajos objektos, ievērojama juvelierizstrādājumu un ieroču kolekcija, kas iegūta no Vikingu apdzīvotās vietas Grobiņā un vintage memoriālā rabilija no abiem pasaules kariem. Uz displeja ir arī gleznas, etnogrāfiskie kostīmi, melnbaltās fotogrāfijas un gadsimtiem vecie bibliji, kā arī ārpus tām ir skulptūru dārzs.

Apmeklētājiem pieejamas ekskursijas ar gidu un dažādi muzeja pedagoģijas semināri grupām. Tās iespējams veikt jebkurā nedēļas dienā gan individuāliem apmeklētājiem, gan apmeklētāju grupām un muzeju tematiskās ekskursijas pieejamas gan latviešu valodā, gan svešvalodā. Jauniešiem un bērniem muzejā ir iespēja iepazīties ar dažādām interesantām tēmām, apmeklējot muzejpedagoģijas nodarbības, kā, piemēram- Dienvidkurzemei raksturīgās rakstu zīmes adījumos, par dzīvi bez elektriskā apgaismoja un sveču darināšanu, iepazīšanās ar Liepājas ostas darbību no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām un pat veikt improvizētus arheoloģiskos izrakumus u.c.